Pašnovērtējums

KULDĪGAS NOVADA PAŠVALDĪBA

 

 

KULDĪGAS PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDE „ĀBELĪTE”

 

Ziedu iela 15, Kuldīga

Kuldīgas novads, LV-3301

Reģistrācijas nr.90000036007

www. abelite.kuldiga.lv; e-pasts bd.abelite@kuldiga.lv

 Tālrunis 63322510

 

Izglītības iestādes vadītāja Ruta Ziemele

 

 

 

PAŠNOVĒRTĒJUMS

2017./2018.m.g.

 

 

Kuldīga

2018

 

Saturs

  1. IESTĀDES VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS……….3

2.IESTĀDES DARBĪBAS PAMATMĒRĶI UN UZDEVUMI………6

2.1.Iepriekšējo mācību gadu prioritātes un darbības rezultāti………. 7

3.IESTĀDES KVALITĀTES RĀDĪTĀJI VISU JOMU ATBILSTOŠAJOS KRITĒRIJOS……..7

3.1. Pamatjoma MĀCĪBU SATURS ……… 8

3.1.1. Īstenotās izglītības programmas……….

3.2. Pamatjoma MĀCĪŠANA UN MĀCĪŠANĀS……….9

3.2.1. Mācīšanas kvalitāte……….9

3.2.2. Mācīšanās kvalitāte……….10

3.2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa……….11

3.3. Pamatjoma IZGLĪTOJAMO  SASNIEGUMI………. 11

3.3.1. Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā……….11

3.4. Pamatjoma ATBALSTS IZGLĪTOJAMAJIEM……….12

3.4.1. Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts ……….12

3.4.2. Atbalsts personības veidošanā ……….12

3.4.3. Atbalsts karjeras izglītībā ……….13

3.4.4. Atbalsts mācību darba diferenciācijā……….14

3.4.5. Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām……….14

3.4.6. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni……….14

3.4.7.  Izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība)……….15

3.5. Pamatjoma IESTĀDES VIDE……….16

3.5.1. Mikroklimats……….16

3.5.2. Fiziskā vide ……….16

3.6. Pamatjoma IESTĀDES RESURSI ……….17

3.6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi……….17

3.6.2. Personālresursi……….18

3.7. Pamatjoma IESTĀDES DARBA ORGANIZĀCIJA, VADĪBA UN KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA ………. 19

3.7.1. Iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana……….20

3.7.2. Iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība……….20

3.7.3. iestādes sadarbība ar citām institūcijām……….21

  1. CITI SASNIEGUMI ………. 22
  2. TURPMĀKĀ ATTĪSTĪBA……….22

 

  1. IESTĀDES VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS

Kuldīgas PII „Ābelīte” ir senākā pirmsskolas iestāde Kuldīgā, kura dibināta 1937.gadā. Iestāde atrodas Kuldīgā blakus vēsturiskajai Tūku fabrikai, Kuldīgas sporta manēžai un Centra vidusskolai. Iestādei ir 2 ēkas, kurās darbojas 12 grupas.

PII “Ābelīte” ir Kuldīgas novada Domes dibināta izglītības iestāde un ir Kuldīgas novada Izglītības nodaļas pakļautībā. Iestādes darba tiesiskais pamats ir LR Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, Bērnu tiesības aizsardzības likums, Ministru Kabineta noteikumi, citi likumi un normatīvie akti, kuri regulē izglītības iestādes darbību, kā arī iestādes nolikums, kas apstiprināts Kuldīgas novada Domē.

  1. gada augustā PII „Ābelīte” tika izveidota struktūrvienība – Pelču filiāle ar 3 grupām. 2010. gada martā tika sākta un novembrī pabeigta Pelču filiāles ēkas renovācija (ES finansējums). 2016.gada vasarā tika veikts Pelču filiāles vienas grupas kapitālais remonts, iegādātas jaunas mēbeles bērniem ( galdiņi, krēsliņi, dvieļu pakaramie, uzkopšanas skapis).
  2. gada aprīlī tika nodota ekspluatācijā 2010. gadā uzsāktā piebūve ar 4 jaunām grupām 96 bērnu  vietām un pilnībā pārbūvēta un renovēta 2- stāvu ēka 2 grupām, kā arī daļēji labiekārtota iestādes apkārtne un izbūvēts jauns piebraucamais ceļš saimniecības preču un pārtikas produktu pievešanai.

2012.gada martā tika sākta 2. kārtas būvniecība un 2012.gada novembrī darbu sāka vēl 2 grupas, kurās tika uzņemti 48 bērni vecumā no 2 gadiem līdz 3 gadiem.

  1. gadā tika izstrādāts vecās ēkas renovācijas projekts, piesaistīts ES finansējums un jūlija mēnesī sākta PII „Ābelītes” renovācijas pēdējā 3.kārta, kurā ietverta arī apkārtnes un teritorijas labiekārtošana ( apzaļumošana, 2 papildus rotaļu nojumju būvniecība, žoga nomaiņa, stāvlaukuma izbūve notika jau 2013.gada rudenī).
  2. gada vasarā tika pabeigta būvniecība un PII „Ābelīte” ir pilnībā atjaunota un paplašinājusies no 6 grupām līdz 12 grupām ar 288 vietām pilsētā un 3 grupām Pelču filiālē ar 60 vietām bērniem vecumā no 1,5 gadi līdz 7 gadiem.

Ar 2018.gada 01.janvāri  PII “Ābelīte” ir Kuldīgas novada pašvaldības  struktūrvienība ar  adresēm, kur realizē pirmsskolas izglītības programmas: Ziedu iela 15, Kuldīga,  “Ābeles” Pelči, Pelču pagasts, Kuldīgas novads.

        Iestādes kopīgā platība:  Ziedu ielā 15, Kuldīgā  – 2603,7 m2;

“Ābelēs” Pelču pagastā – 1119,2 m2

2017./2018.mācību gadā iestādi apmeklēja 326 bērni ( 282 bērni – Kuldīgā, 44- Pelčos).

1.1 Iestādes īstenotās izglītības programmas

Iestādē īsteno IZM licencētu pirmsskolas izglītības programmu (kods  01011111, LR IZM licences Nr.  V-9672, no 21.02.2018), no 2017.gada septembra programma “Speciālās pirmsskolas izglītības programma izglītojamiem ar valodas traucējumiem” (kods 01015511, licence Nr. V-9673), “Speciālās pirmsskolas izglītības programma izglītojamiem ar jauktiem attīstības traucējumiem” ( kods 01015611, licence Nr. V-9674).

Iestāde īsteno 3 interešu izglītības programmas: angļu valodas pulciņš bērniem vecumā no 2 līdz 7 gadiem (skolotāja Itija Vespere ), moderno deju pulciņš bērniem vecumā no 5 līdz 7 gadiem (skolotāja Inese Olštreina), latviešu tautas deju pulciņš bērniem vecumā no 6 -7 gadiem (skolotāja Zita Serdante),). Angļu valodas un moderno deju pulciņu skolotāju atalgojumu nodrošina vecāki, bet tautas deju pulciņš ir pašvaldības apmaksāta interešu izglītība.

 

1.2 Izglītojamo skaita izmaiņas pa mācību gadiem

  2016./2017 2017./2018
Kuldīgas

PII „Ābelīte”

273 282
Kuldīgas

PII „Ābelīte”

Pelču grupas

50 44
Kopā 323 326

 

1.3.Iestādes personāla kvalitatīvais sastāvs

Iestādes darbu organizē iestādes vadītāja Ruta Ziemele (augstākā pedagoģiskā izglītība, pedagoģijas maģistre, kopējais darba stāžs pirmsskolā 37 gadi).

Metodisko darbu vada vadītājas vietniece I.Stieģele (augstākā pedagoģiskā izglītība, pedagoģiskais stāžs pirmsskolā – 26 gadi). Ar 2018.gada 1.septembri šajā amatā strādās skolotāja Jana Krūmiņa ( augstākā pedagoģiskā izglītība, pedagoģiskais stāžs – 20 gadi).

Pedagoģisko procesu nodrošina 30 skolotāji un 15 skolotāju palīgi, divas mūzikas skolotājas,  sporta skolotājs,  logopēds (strādā ar 5- 6 g.v. bērnu grupām) un  sociālais pedagogs. No 2018.gada marta iestādē strādā vēl viens logopēds ( 0,5 likmes), speciālais pedagogs ( 0,25 likmes).

Visu pedagogu kvalifikācija atbilst Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu prasībām par pedagogiem nepieciešamo izglītību:

  • 26 pedagogiem ir augstākā pedagoģiskā izglītība, ( 4 pedagogi mācās RPIVA);
  • 4 pedagogiem ir maģistra grāds;
  • 1 pedagogam ir Montessori skolotāja kvalifikācija;
  • 2 pedagogi apguvuši Džimbas drošības programmu.
  • 1 pedagogam ir sporta skolotāja kvalifikācija;
  • pedagogi ir ieguvuši 2. un 3. pedagogu profesionālās darbības kvalitātes pakāpi;

Par saimniecisko darbu un ugunsdrošību iestādē atbild saimniecības vadītāja S.Linde.

Par bērnu veselību, pareizu uzturu, sanitāro normu ievērošanu iestādē  rūpējas iestādes medmāsa V.Māliņa

Pedagogu skaita sadalījums pēc pedagoģiskā stāža

Līdz 5 gadi 5 -9 gadi 10 -19 gadi 20 -30 gadi Virs 30 gadi
10 7 4 10 6

 

1.4.Iestādes finansiālais nodrošinājums

Kuldīgas PII „Ābelīte” tiek finansēta no valsts mērķdotācijas un Kuldīgas novada pašvaldības budžeta līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Līdzekļu apriti un uzskaiti veic pašvaldības grāmatvedība.

 

1.5. Iestādes īpašie piedāvājumi un kvalitatīvie rādītāji

  • Pilnīgs nodrošinājums ar mācību grāmatām 5-6 gadīgo bērnu apmācībai.
  • Iestādē ir teicams nodrošinājums ar informācijas tehnoloģijām un interneta pieslēgumu.
  • Estētiska un sakārtota vide un apkārtne (4 jauni, sertificēti rotaļu laukumi, sporta laukums, sajūtu taka)
  • Ir ieteicamais mācību līdzekļu nodrošinājums –gan mūsdienīgām tehnoloģijām, gan citiem uzskates materiāliem un mācību piederumiem.
  • Tiek veicināta izglītojamo „zaļā domāšana”, notiek piedalīšanās makulatūras un izlietoto bateriju vākšanas konkursos.
  • Iestādē tiek piedāvā iespēju fakultatīvi apgūt angļu valodu, tautas un sporta dejas.
  • Darbojas skolas sagatavošanas grupu bērnu ansamblis.

Iestādes tradīcijas, pasākumi

  • Zinību diena
  • Tēva diena
  • Dzejas dienas
  • Rudens saulgrieži –Miķeļdienas tirgus
  • Skolotāju diena
  • Karjeras dienas
  • Mārtiņdiena
  • Latvijas valsts dzimšanas dienas svinības
  • Ziemassvētku pasākumi
  • Sporta dienas
  • Meteņu atzīmēšana
  • „Ābelītes” dzimšanas dienas svinības
  • Vecvecāku pēcpusdienas
  • Lieldienas
  • Teātra dienas
  • Ģimenes dienas
  • Vasaras saulgriežu svinības
  • Nodarbības bibliotēkā, piedalīšanās grāmatu lasīšanas konkursā „Bērnu žūrija”
  • Izlaiduma svinības

 

2.IESTĀDES DARBĪBAS PAMATMĒRĶI

Iestādes mērķi ir:

  • organizēt un īstenot mācību un audzināšanas procesu, lai nodrošinātu valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās noteikto mērķu sasniegšanu;
  • veicināt izglītojamā vispusīgu un harmonisku attīstību, ievērojot viņa attīstības likumsakarības un vajadzības, individuālajā un sabiedriskajā dzīvē nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes, tādējādi mērķtiecīgi nodrošinot izglītojamajam iespēju sagatavoties pamatizglītības apguvei.

Iestādes darbības pamatvirziens ir izglītojoša un audzinoša darbība.

Iestādes uzdevumi ir:

  • īstenot izglītības programmas, organizēt mācību un audzināšanas darbu, izvēlēties izglītošanas darba metodes un formas, mērķtiecīgi nodrošinot izglītojamo personības daudzpusīgu veidošanos, veselības stiprināšanu un sagatavošanu pamatizglītības apguves uzsākšanai.
  • sekmēt izglītojamā fizisko spēju attīstību un kustību apguvi;
  • sekmēt izglītojamā pašapziņas veidošanos, spēju un interešu apzināšanos, jūtu un gribas attīstību, veicinot izglītojamā pilnveidošanos par garīgi, emocionāli un fiziski attīstītu personību;
  • veidot izglītojamā pamatiemaņas patstāvīgi mācīties un pilnveidoties, kā arī veicināt izglītojamā izziņas darbības un zinātkāres attīstību, nodrošinot zināšanu un prasmju apguvi;
  • sekmēt izglītojamā saskarsmes un sadarbības prasmju attīstību;
  • sekmēt pozitīvas, sociāli aktīvas un atbildīgas attieksmes veidošanos izglītojamajam pašam pret sevi, ģimeni, citiem cilvēkiem, apkārtējo vidi un Latvijas valsti, saglabājot un attīstot savu valodu, etnisko un kultūras savdabību. Veidot izpratni par cilvēktiesību pamat­principiem un audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus;
  • sadarboties ar izglītojamā vecākiem vai citiem izglītojamā likumiskajiem pārstāvjiem, lai nodrošinātu izglītojamā sagatavošu pamatizglītības ieguves uzsākšanai;
  • nodrošināt izglītības programmas īstenošanā un izglītības satura apguvē nepieciešamos mācību līdzekļus;
  • racionāli un efektīvi izmantot izglītībai atvēlētos finanšu, materiālos un personāla

2.1. Iepriekšējo mācību gadu prioritātes un darbības rezultāti

Pedagoģiskā procesa efektivitātes paaugstināšana:

  • pedagogu darbs pie metodiskās tēmas: ”Karjeras vadības prasmju veidošana un attīstīšana pirmsskolas vecuma bērniem”
  • izstrādāti tematiskie plāni pa vecuma grupām karjeras vadības izglītības īstenošanai;
  • izstrādāti tematiskie plāni pa vecuma grupām novada mācībai;
  • papildināti un izveidoti rotaļu centri, uzkrāti metodiskie materiāli par izvirzītajām prioritātēm;
  • veicināta pedagogu pieredzes apmaiņa novada līmenī;
  • darbu uzsāka atbalsta personāls – logopēds, speciālais pedagogs un sociālais pedagogs.

Materiāli tehniskās bāzes pilnveide:

  • metodiskā kabineta papildināšana ar mūsdienīgu metodisko literatūru un materiāliem par izvirzītajām prioritātēm;
  • logopēdisko kabinetu iekārtošana.
  • speciālā pedagoga kabineta iekārtošana.

Drošības pasākumu ievērošana:

  • izstrādātas drošības instrukcijas;
  • noorganizēta praktiska apmācība ugunsgrēka gadījumā iestādes darbiniekiem;
  • noorganizēta praktiska apmācība pirmās palīdzības sniegšanā;
  • grupu skolotāji regulāri atgādina par drošības pasākumu ievērošanu.
  1. IESTĀDES KVALITĀTES RĀDĪTĀJI VISU JOMU ATBILSTOŠAJOS KRITĒRIJOS

 

Lai uzlabotu iestādes darbību un izveidotu pašvērtējuma ziņojumu, tika izmantoti šādi materiāli:

  • mācību un audzināšanas darba analīze;
  • iestādes dokumentācijas analīze;
  • dažādām institūcijām sniegtie ziņojumi un atskaites;
  • iekšējās kontroles materiāli;
  • iestādes budžeta analīze;
  • skolotāju pašvērtējumi;
  • rotaļnodarbību un audzināšanas pasākumu vērošanas materiāli;
  • darba plāni;
  • tematiskie plāni;
  • e-klases žurnāli;
  • vides risku izvērtējums;
  • grupu un teritorijas apsekošana

3.1 Pamatjoma MĀCĪBU SATURS

Stiprās puses:

  • Skolotāji pārzina valsts noteiktās pirmsskolas izglītības vadlīnijas, strādā pēc IZM noteiktās pirmsskolas izglītības mācību satura paraugprogrammas;
  • plānojot darbu, tiek ņemtas vērā izglītojamo vajadzības, paredz mācību darba individualizāciju un diferenciāciju;
  • tiek veicināta skolotāju sadarbība plānojot ikdienas rotaļnodarbības un audzināšanas pasākumus, svētkus;
  • metodiskajā kabinetā pieejama dažāda metodiskā un mācību literatūra pedagogu zināšanu un rotaļnodarbību uzlabošanai;
  • administrācija un pedagogi seko līdzi profesionālās pilnveides kursu nepieciešamībai un iespējām;
  • pedagogi tematu apguvei nodarbībās paredzēto vielu precīzi atspoguļo e-klases žurnālā;
  • mācību process tiek veiksmīgi sasaistīts grupu telpās, pastaigās, mācību ekskursijās (zemnieku saimniecībās, dabas takās, meža ABC pasākumos, Kalvenes zooloģiskajā dārzā), nodarbības Kuldīgas novada muzejā un Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā.

Tālākās attīstības vajadzības:

  • veikt integrācijas procesu bērniem ar speciālajām vajadzībām, speciālās izglītības programmas licencēšana;
  • īstenot skolotāju tālākizglītību un profesionālo pilnveidi darbā ar bērniem ar speciālajām vajadzībām;
  • iesaistīties Eiropas Sociālā fonda izglītības projektos;
  • veidot labvēlīgu vidi, metodiskos materiālus un līdzekļus bērniem ar speciālām vajadzībām.

Iestādes īstenotā izglītības programma

 

Izglītības

programmas

nosaukums

 

Kods

Licence  

Akreditācijas

termiņš

Izglītojamo skaits

2016./2017.m.g.

Izglītoja8o skaits

2017./2018.m.g.

 

Nr.

 

Dat.

 

Sākumā

 

Beigās

 

Sākumā

 

Beigās

Pirmsskolas izglītības programma

 

0101 11 11 V-9672 21.02.2018   323 317 326 326  
Speciālās pirmsskolas izglītības programma izglītojamiem ar valodas traucējumiem 01015511 V-9673 21.02.2018       9 9  
Speciālās pirmsskolas izglības programma izglītojamiem ar jauktiem attīstības  traucējumiem 01015611 V-9674 21.02.2018       8 8  

 

Vērtējums l. pamatjomā “Mācību saturs” – labi

 

3.2 Pamatjoma MĀCĪŠANA UN MĀCĪŠANĀS

Iestādes darba stiprās puses

  • Skolotājiem ir iespēja izmantot informācijas tehnoloģ
  • Mācību procesā tiek veicināta rotaļnodarbību savstarpēja integrācija.
  • Izstrādāta vienota izglītojamo zināšanu vērtēšanas kārtī
  • Pilnībā ieviests e – klases žurnā
  • Izstrādāta skolotāju dienasgrāmata.
  • Skolotāji strādā radoši, paredz saikni ar reālo dzīvi, mācību saturs atbilst mūsdienu aktualitātē
  • Izveidota iestādes mājas lapa, lai palielinātu informācijas apmaiņu starp iestādi un vecā
  • Tiek veicināta pedagogu sadarbība, daloties pieredzē ar kolēģiem un kopā meklējot efektīvākās mācību darba formas un metodes.

Tālākās attīstības vajadzības

  • Analizēt izglītojamo individuālo izaugsmi, veidot izaugsmes dinamikas datu bā
  • Turpināt jaunāko tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā.
  • Turpināt uzsākto darbu mācību satura saiknei ar reālo dzīvi, meklējot jaunas

aktivitāšu formas, sadarbības partnerus un projektus.

 3.2.1 Mācīšanas kvalitāte

Viens no galvenajiem iestādes uzdevumiem ir mācību kvalitātes nodrošināšana, kura

tiek panākta, pedagogiem izmantojot dažādas mācību un satura apguves metodes.

Pedagogi regulāri apmeklē profesionālās kompetences pilnveides kursus.

Mācību darbu pedagogi atspoguļo e –klasē. Iestādē ir izstrādāta arī skolotāju dienasgrāmata, kurā tiek atspoguļoti:

  • audzināšanas pasākumi,
  • sadzīves iemaņu un saskarsmes kultūras veidošana,
  • sadarbība ar vecākiem,
  • pedagoģiskie vērojumi un situāciju analīze,
  • dalība konkursos, skatēs.

Attīstošais un audzinošais darbs tiek organizēts integrētās rotaļnodarbībās un ārpus nodarbību laikā. Bērni iepazīst apkārtējo pasauli un iegūst pieredzi saskarsmē ar vienaudžiem un pieaugušajiem, iepazīstas ar dabas parādībām un to norises kārtību. Grupas attīstošajā vidē tiek stimulēta bērnu izziņas un mākslinieciskā darbība, respektējot bērna individualitāti un personības izaugsmes vajadzības.

Mācību darbā tiek izmantotas dažādas mācību formas: individuālais darbs, pāru

un mazu grupu darbs, kā arī frontālas nodarbības. Organizācijas izvēle izriet no mācību

satura, mācību un audzināšanas uzdevumu rakstura, no izglītojamo vecuma, spējām un psiholoģiskajām īpatnībām.

Metodiskā darba organizācija

Metodiskais darbs paredz: individuālās un kopīgās konsultācijas, pieredzes apmaiņu, atklāto nodarbību apmeklējumu, pedagoģiskās padomes sēdes, nodarbību un citu darba dienas momentu vērošana, metodiskā kabineta papildināšanu ar metodiskiem līdzekļiem un literatūru.

Katrā mācību gadā tiek rīkotas 3 pedagoģiskās padomes sēdes, kurās tiek analizēti  un sniegti priekšlikumi par darba uzlabošanu, mācību gada galvenā uzdevuma izvirzīšana un izpilde, audzēkņu sasniegumu un izaugsmes analīze.

2017./2018. mācību gada galvenā prioritāte:

Individualizācija pirmsskolas vecuma bērnu runas un intelektuālās darbības attīstīšanā.

Pakārtotie uzdevumi:

  • Pilnveidot kompetenču pieeju mācību saturā
  • Izstrādāt ieteicamo tēmu sarakstu pa vecuma grupām novada mācības integrēšanai mācību procesā..
  • Veicināt pedagogu pieredzes apmaiņu, izstrādāt izvērstu integrētās rotaļnodarbības konspektu izvirzītajās prioritātēs.
  • Veicināt izglītojamo veselīgu dzīves veidu ikdienas aktivitātēs.

Mācību nodarbības kvalitāte tiek vērtēta, balstoties uz izglītojamo individuālās izaugsmes rādītājiem un apgūtajām kompetencēm. Nodarbību mērķi un uzdevumi ir skaidri formulēti un sasniedzami, pedagogu skaidrojums ir saprotams. Mācīšanās un audzināšanas process tiek organizēts tā, lai tas būtu jēgpilns, interesants, motivēts un atbilstošs bērnu vajadzībām un interesēm.

Mācību procesā skolotāji mācību saturu īsteno atbilstīgi mūsdienu aktualitātēm, izmanto interaktīvās mācību metodes –nodarbības sadarbībā ar bērnu literatūras centru Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā, ekskursijas uz muzeju, ražošanas uzņēmumiem, iepazīstot dabas, pilsētas vēstures un kultūras objektus.

Katra mācību gada laikā, atbilstoši izvirzītajām prioritātēm, pedagogi papildina, atjauno vai izveido rotaļu centrus, izgatavo dažādus metodiskos materiālus, kurus prezentē pedagoģiskajās sēdēs un novada pirmsskolas metodiskajās apvienībās.

Vērtējums 2. pamatjomā “mācīšanas kvalitāte” – labi

 

3.2.2 Mācīšanās kvalitāte

Stiprās puses:

  • Izglītojamie aktīvi iesaistās un līdzdarbojas mācību procesā.
  • Labiekārtotas telpas un iestādes vide, brīvi pieejami mācību materiāli.
  • Tiek izmantotas dažādas mācīšanas un mācīšanās metodes un formas.

Tālākās attīstības vajadzības:

  • Nostiprināt prasmes lietot dažādas mācīšanas un mācīšanās metodes un formas.
  • Attīstīt izglītojamo izpratni par apgūstamo prasmju nepieciešamību ikdienā.
  • Aktivizēt pedagoģiskā un atbalsta personāla sadarbību ar vecākiem izglītojamo mācību procesa un sasniegumu uzlabošanā;

Grupu pedagogi regulāri  analizē izglītojamo kavējumus, kuri tiek atzīmēti e-klasē un grupas žurnālā. Lai novērstu izglītojamo kavējumus, pedagogi regulāri sazinās ar vecākiem, ir informēti par kavējumu iemesliem.

Vērtējums 2. pamatjomā “mācīšanās kvalitāte” – labi

 

3.2.3 Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa

Iestādes pedagoģiskajā procesā bērnu sasniegumus vērtē valsts pirmsskolas izglītības  vadlīnijās noteiktajiem pirmsskolas izglītības satura apguves plānotajiem rezultātiem, kuru apguve veicina bērna fizisko, psihisko un sociālo attīstību.

Pedagogi regulāri veic ierakstus mācību e-klases žurnālos un skolotāju dienasgrāmatās.

Izglītojamo vecāki tiek regulāri informēti par izglītojamo mācību sasniegumiem.

Lai pilnveidotu un uzlabotu mācību procesu tiek izmantota izglītojamo mācību sasniegumu analīze. Par mācību sasniegumu rezultātiem tiek runāts pedagoģiskās padomes sēdēs.

Kā motivējošus līdzekļus mācību procesa laikā, pedagogi izsaka uzslavas, pamudinājumus, iedrošinājumu ticēt saviem spēkiem un novērtēt savu individuālo izaugsmi, uzsverot pozitīvo un nozīmīgo bērna darbībā un sasniegumos.

Pēc nepieciešamības pedagogs sniedz individuālu palīdzību un atbalstu, uzlabojot bērnu sasniegumus un veicinot viņu pašvērtēšanas prasmes.

Pedagoģiskajā procesā vērtēšana tiek veikta:

  • izmantojot bērnu darbus,
  • novērojot,
  • jautājot,
  • klausoties,
  • testējot

Tālākās attīstības vajadzības:

Analizēt izglītojamo individuālo izaugsmi un plānot izaugsmes dinamiku.

Vērtējums 2. pamatjomā “vērtēšana” – labi

 

3.3 Pamatjoma IZGLĪTOJAMO SASNIEGUMI

3.3.1 Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā

Pirmsskolas pedagoģiskajā procesā bērnu sasniegumi tiek vērtēti atbilstoši vadlīnijās noteiktajiem pirmsskolas izglītības satura apguves plānotajiem rezultātiem, kuru apguve veicina bērna fizisko, psihisko un sociālo attīstību.

Izglītības programmas apguves laikā izglītojamo zināšanu, prasmju un attieksmju vērtējumu izsaka mutvārdos, uzsverot pozitīvo un nozīmīgo bērna darbībā un sasniegumos, bet pārejot uz nākamo izglītības pakāpi, vecākiem tiek izsniegts arī rakstiski apkopots izvērtējums, summējot bērna apgūtās zināšanas, prasmes un attieksmes.

Vērtējums 3. pamatjomā “izglītojamo sasniegumi” – labi

3.4 Pamatjoma ATBALSTS IZGLĪTOJAMAJIEM

3.4.1. Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts

Saskarsmē ar izglītojamajiem iestādes darbinieki ir taktiski un iejūtīgi, ievērojot skolotāja ētikas pamatprincipus.

Sadarbībā ar sociālo pedagogu ir apzinātas izglītojamo psiholoģiskās un sociālpedagoģiskās vajadzības, kuras pedagogi ņem vērā ikdienas darbā. Iestāde sniedz vai organizē palīdzību izglītojamajiem, kuriem nepieciešams emocionāls vai psiholoģisks atbalsts.

          Iestādes pedagogi sniedz vispusīgu atbalstu izglītojamo izaugsmei: pieejams logopēds un sociālais pedagogs. Pēc nepieciešamības vecākiem tiek sniegtas  rekomendācijas citu speciālistu konsultācijām. Nepieciešamības gadījumā iestāde sadarbojas ar pilsētas un pagastu sociālajiem dienestiem un bāriņtiesu.

Iestādē izglītojamajiem ir nodrošināts ēdināšanas pakalpojums trīs reizes dienā.

Iestādes telpas ir estētiski noformētas, apkārtne  sakopta un rotaļām droša, par ko ikdienā ir atbildīgi grupu skolotāji un skolotāju palīgi, kuri savlaicīgi informē iestādes vadību.

Vērtējums 4. pamatjomā “atbalsts izglītojamajiem” – labi

3.4.2. Atbalsts personības veidošanā

Izglītojamo vispusīgas personības attīstīšanai tiek izstrādātas un realizētas interešu izglītības programmas –latviešu un gruzīnu tautas dejas, modernās sarīkojuma dejas, angļu valoda.

Iestādes  izglītības programmā ir dažādas sociālās, pilsoniskās piederības, veselīgā dzīves veida veicināšanas izglītības tēmas. Grupu skolotāju tematiskajos plānos paredzētās tematikas:

  • veselīgs dzīves veids;
  • tikumiskās vērtības un īpašības;
  • uzvedība un saskarsmes kultūra;
  • latviešu gadskārtu svētku svinēšana;
  • valsts svētku atzīmēšana (18.novembris)

Katrs audzināšanas pasākums tiek izvērtēts un analizēts, secinot lietas, kuras ir izdevušās un kas ir nepieciešams ņemt vērā turpmākajā darbībā.

Ikdienas darbā tiek pilnveidotas gribas īpašības, veidotas bērnu tikumiskās jūtas, nodrošināta pozitīvi emocionālā attīstība, atsaucīga attieksme pret līdzcilvēkiem, veidojot priekšstatus par draudzību, taisnīgumu un godīgumu. Tiek veicināta darbaudzināšana –dežurantu pienākumu veikšana, savas darba vietas sakārtošana.

Vērtējums 4. pamatjomā “atbalsts personības veidošanā” – labi

   3.4.3. Atbalsts karjeras izglītībā

Stiprās puses:

  • nodrošināts atbalsts izglītojamo spēju un interešu apzināšanā un rūpēs par

izglītojamo vispusīgu attīstību.

  • karjeras izglītības jautājumi veiksmīgi integrēti mācību procesā, kā arī

organizētas mācību ekskursijas.

Tālākās attīstības vajadzības:

  • turpināt karjeras jautājumu integrēšanu mācību procesā

2017./2018.mācību gadā turpinājām metodisko tēmu: karjeras vadības prasmju veidošana un attīstīšana pirmsskolas vecuma bērniem.

Ikdienas rotaļnodarbībās tika integrētas tēmas, kuras informēja un radīja priekšstatu par

dažādām profesijām, pieaugušo darbu un tā lomu cilvēka dzīvē. Tika aktualizēta darbaudzināšana, rosināta vēlme pašiem darboties, ievērot pašapkalpošanās iemaņas, audzināts bērnos lepnums par vecāku ikdienas darbu un profesiju. Ģimenē kopā ar bērniem tika veidoti radošie darbi par vecāku profesijām, kuri vēlāk tika apkopoti izstādē.

  • Bērnu dežūras ēdamzālē;
  • apstākļu radīšana bērnu darbaudzināšanā- pašapkalpošanās iemaņas, kolektīvais darbs, sadarbības prasmju veicināšana;
  • bērnu iepazīstināšana ar dažādām profesijām;
  • ekskursiju organizēšana uz iestādēm, lai iepazītos ar dažādām profesijām laikraksta „Kurzemnieks” redakcija, Valsts policijas un ugunsdzēsības dienesti  Kuldīgas nodaļas, Galvenā bibliotēka, Kuldīgas novada muzejs, Kuldīgas tekstils „Top-print”; zemnieku saimniecības „Zemturi”, „Baļļas”, Kuldīgas tūrisma un tehnoloģijas tehnikums –galdnieka, konditora, viesmīļa profesijas;
  • vecāku ciemošanās izglītības iestādē, savu profesiju prezentācija (kinologs, frizieris, ārsts, fitnesa treneris, policists, kareivis);
  • papildināti un izveidoti sižeta lomu rotaļu centri, kas iepazīstina ar profesijām;
  • izaudzēti puķu stādi, lai labiekārtotu iestādes teritoriju;
  • „Profesijas mūsu ģimenē” –radošie darbi kopā ar vecākiem, izstāde;
  • skolotāju izstrādāti tematiskie plāni karjeras vadības izglītības īstenošanai;
  • Mārtiņdienas tirgošanās kopā ar vecākiem;
  • izrāžu iestudēšana, koncerti –uzstāšanās prasmju pilnveidošana, pašapziņas veicināšana;
  • atbalstam un apmeklējam citu struktūru organizētos karjeras izvēles pasākumus (Bērnu un jauniešu centrā, Kuldīgas Centra vidusskolā, Kuldīgas tūrisma un tehnoloģijas tehnikumā).

Vecāku ieinteresētība un atsaucība palīdzēja pedagogiem papildināt rotaļu centrus un veidot saistošas, bērniem interesantas nodarbības un ekskursijas.

Realizējot gada uzdevumus, pedagoģiskais kolektīvs sistematizēja pirmsskolas pieredzi darbaudzināšanā, kā arī agrīnajā bērnu profesionālajā orientācijā.

Vērtējums 4. pamatjomā “atbalsts karjeras izglītībā” – ļoti labi

     3.4.4. Atbalsts mācību darba diferenciācijā

Pedagogi, plānojot mācību darbu, ņem vērā izglītojamo vajadzības un pēc nepieciešamības strādā ar katru individuāli, ņemot vērā viņu spējas.

Individuālo pārrunu laikā vecākiem tiek sniegti ieteikumi, kā palīdzēt saviem bērniem mācīšanās procesā.

Izglītības iestādē ir apzināti izglītojamie, kuriem ir grūtības mācībās. Mācību procesā tiek ievērotas audzēkņu mācīšanās īpatnības, izmantotas atbilstošas metodes un diferencēti uzdevumi. Pedagogi, plānojot ikdienas mācību darbu, paredz iespējas izmantot atbalsta personālu –sociālo pedagogu, logopēdu.

Iestādes Pelču grupās izglītojamie saņem logopēda konsultācijas, izmantojot Pelču speciālās internātskolas- attīstības centra piedāvājumu.

Stiprās puses:

  • Interešu izglītības daudzveidīgs piedāvājums;
  • Sociālā pedagoga un logopēda darbība

Tālākās attīstības vajadzības:

  • Psihologa nepieciešamība, lai ir iespēja sniegt psiholoģisko atbalstu ģimenei bērna veselības problēmu un psiholoģisko problēmu gadī
  • Individuālas pieejas mācību darba pilnveidošana, izstrādāt individuālos plānus.
  • Pedagoģiskajam personālam apzināties savas vajadzības tālākizglītībā un apmeklēt nepieciešamos kursus.
  • Veicināt pedagogu sadarbību, daloties pieredzē ar kolēģiem un kopā meklējot efektīvākās mācību darba formas un metodes.

Vērtējums 4. pamatjomā “atbalsts mācību darba diferenciācijā” – labi

 

  3.4.5. Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām

Ar 2017.gada septembri iestādē tiek realizētas speciālās pirmsskolas izglītības  programmas izglītojamiem ar valodas attīstības traucējumiem un jauktiem attīstības traucējumiem.  Ar izglītojamiem strādā logopēds un speciālais pedagogs pēc individuāla grafika. Atbalsta personāls kopā ar grupu skolotājiem izstrādā  katram izglītojamam individuālo izglītības plānu.

Ikdienas rotaļnodarbībās skolotāji ievēro katra bērna individuālās spējas un tiek uzdoti uzdevumi pēc viņu spējām. Logopēds un speciālais pedagogs sniedz konsultācijas vecākiem, kā papildus strādāt ar bērniem mājās.

Stiprās puses:

  • Logopēda darbs ar izglītojamiem, kuriem ir valodas attīstības traucējumi – jūtami uzlabojumi valodas attīstībā.

Tālākās attīstības vajadzības:

  • Turpināt uzlabot vecāku ieinteresētību un iesaistīšanos darbā ar izglītojamiem, kuriem ir jaukti attīstības traucējumi un uzvedības traucējumi.
  • Palielināt speciāla pedagoga likmi.
  • Turpināt sadarbību ar Pelču internātpamatskolas – attīstības centra speciālistiem.

Vērtējums 4.pamatjoma’”Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām” – labi

 

   3.4.6. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Sadarbībai ar izglītojamā ģimeni izmantotās formas:

  • vecāku sapulces,
  • individuālas sarunas,
  • uzskates līdzekļi ( informatīvie stendi, bērnu darbu un foto izstādes ).
  • atvērto durvju diena,
  • informācija iestādes mājas lapā,
  • kopīgas ekskursijas,
  • grupas un iestādes pasākumi (Zinību diena, Tēvu diena, Ziemassvētki, vecvecāku pēcpusdiena, Mātes diena, ģimenes sporta diena)
  • radošās darbnīcas, dažādas izstādes,
  • iesaistīšana mācību procesā (profesiju izzināšanā, materiālu papildināšanā, dalība pasākumos, laukumu labiekārtošanā un projekta „Darīsim paši” realizācijā).

2 -3 reizes mācību gadā tiek organizētas grupas vecāku sapulces, kurās vecāki saņem informāciju par iestādes darbu, mācību procesu un ikdienas aktualitātēm.

Vecāki tiek regulāri informēti par aktualitātēm un pasākumiem, kas notiek izglītības iestādē.

Vecāku priekšlikumi tiek izskatīti un risināti, ja nepieciešams, tiek sasauktas ārkārtas vecāku sapulces un pieaicināti speciālisti (psihologs A. Kņaze, logopēdi S. Jirgensone, A.Lausa). Priekšlikumus analizē un ņem vērā turpmākajā darbībā. Informāciju par izglītības iestādes darbu vecāki var iegūt iestādes mājas lapā (www. abelite.kuldiga.lv), informatīvajā grupas vecāku stendā.

Stiprās puses:

  • vecāku iesaistīšanās iestādes pasākumos;

Tālākās attīstības vajadzības:

  • turpināt pilnveidot vecāku iesaistīšanos izglītojamo mācību sasniegumu izaugsmes procesā;
  • strādāt pie vecāku padomes darba aktivizēšanas un darbības popularizēšanas.

Vērtējums 4. pamatjomā “sadarbība ar ģimeni” – ļoti labi

3.4.7. Izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība)

Regulāri notiek izglītojamo instruktāžas par dažādiem drošības jautājumiem, kā arī tiek organizēti drošības pasākumi (mācību trauksme ugunsgrēka gadījumā) un aktualizēti drošības jautājumi dažādās ikdienas situācijās un pasākumos.

Sadarbībā ar valsts policijas darbiniekiem tiek organizēti pasākumi par drošības noteikumu ievērošanu. Iestādē ir izstrādātas un noteiktā kārtībā apstiprinātas darba drošības noteikumu instrukcijas. Ir noteikta kārtība ekskursiju un pārgājienu organizēšanā. Ir izstrādātas drošības instrukcijas izglītojamajiem.

Visi iestādes darbinieki ir beiguši pirmās palīdzības sniegšanas apmācību.

Vecāki ir snieguši informāciju par savu bērnu veselības stāvokli un īpašām uzvedības

izpausmēm, ar kurām varam saskarties ikdienā. Iestādē ir medicīnas māsa, kura sniedz palīdzību pēc nepieciešamības.

Iestādē ir evakuācijas plāni, rakstiskas instrukcijas. Darbinieki ir informēti un zina, kā rīkoties ekstremālu situāciju un evakuācijas gadījumā. Ir veikta darbinieku teorētiska un praktiska apmācība, iepazīstināti ar drošības noteikumu ievērošanas instrukcijām valstī noteiktajā kārtībā.

Vērtējums 4. pamatjomā “izglītojamo drošība” – labi

3.5. Pamatjoma IESTĀDES VIDE

3.5.1. Mikroklimats

Kuldīgas PII “Ābelīte” darbojas izremontētās, jaunās estētiski noformētās telpās.

Visi iestādes pedagogi un tehniskie darbinieki apzinās, cik svarīgi ir izglītojamajiem

un to vecākiem labvēlīga gaisotne iestādē. Iestādē ir izveidojušās labas attiecības starp pedagogiem un izglītojamajiem. Pedagogi bieži uzslavē izglītojamos, motivējot turpmākai pozitīvai darbībai.

Arī lielākā daļa vecāku piekrīt viedoklim, ka pedagogi ļoti labi pazīst viņu bērnu, ir atklāti, zina , ka sarunas būs konfidenciālas.

Izglītības iestādei ir savas tradīcijas, kas veicina piederības apziņas, lepnuma, pozitīvas sadarbības vides veidošanos, tie tiek fotografēti un veidota prezentācija par visu mācību gadu.

Izglītības iestāde apzina un atbalsta katra darbinieka tiesības, pienākumus, spējas un veikto darbu. Ir izstrādāts un apstiprināts iestādes koplīgums ar arodbiedrību un Darba kārtības noteikumi, darbinieku amata apraksti.

Stiprās puses:

  • Estētiski veidota un noformēta iestādes vide.
  • Izglītojamo atbildīga attieksme pret iestādes vidi.

Tālākās attīstības vajadzības:.

  • Veicināt piederības apziņu, lepnumu un lojalitāti pret iestādi izglītojamajos, vecākos un darbiniekos,

Vērtējums 5. pamatjomā “iestādes mikroklimats” – labi

 

 3.5.2. Fiziskā vide

2014.gadā veikta vienas ēkas (6 grupas, mazā zāle) renovācija: elektroinstalācijas, apkures sistēmas, logu, grīdas, durvju nomaiņa, telpu kosmētiskais remonts. Apgaismojuma mērījumi atbilst normām.

Iestādes telpas ir estētiski skaistas un ērti lietojamas mācību procesā. Mēbeles ir

atbilstošas izglītojamo vecumam un augumam. Iestādē ir atbilstošs telpu skaits un tās atbilst

sanitāri higiēniskajām normām. Iestāde rūpējas par tehnisko līdzekļu uzglabāšanu un ievēro

drošības pasākumus.

Iestādes apkārtne ir estētiski iekārtota, apzaļumota, sakopta un tiek uzturēta kārtībā, par to rūpējas sētnieks un dārznieks.

Izglītojamajiem ir iespējams piedalīties iestādes telpu noformēšanā atbilstoši gaidāmajiem svētkiem.

Pēdējo divu gadu laikā iestādes pedagogu spēkiem un pašvaldības atbalstu ir izremontētas 2 grupu telpas Pelčos. Ar projekta „Darīsim paši” līdzekļu atbalstu iekārtots bērnu rotaļlaukums Pelčos.

Iestādes teritorijā ir pašu spēkiem izveidoti sporta spēļu atribūti, tāllēkšanas bedre, sajūtu taka, kur bērni var veikt dažādas sportiskās aktivitātes.

Iestādē ierīkota ugunsdzēsības signalizācija un automātiskā apsardze, nodrošināta pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Stiprās puses:

  • Mūsdienīgs vides iekārtojums un tehnoloģiju aprīkojums.
  • Telpu un apkārtnes estētiskais noformējums, tīrība, kārtība.
  • Izglītības iestāde ir aprīkota ar drošības sistēmām.
  • Iestādei ir aprīkoti 4 sertificēti spēļu laukumi, sporta laukums, kur izglītojamie var pavadīt brīvo laiku.
  • Teritorija ir labiekārtota, apzaļumota un droša izglītojamiem.

Tālākās attīstības vajadzības:

  • Turpināt remontdarbus Pelču 1.grupas telpās.
  • Turpināt labiekārtot un pilnveidot sporta laukumu un rotaļlaukumus.

Vērtējums 5. pamatjomā “fiziskā vide” –ļoti labi

 

3.6. Pamatjoma  IESTĀDES RESURSI

3.6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi

Stiprās puses:

  • Iestādei ir izglītības programmu īstenošanai nepieciešamās telpas, kuru iekārtojums un platība atbilst izglītojamo skaitam;
  • Iestāde uztur kārtībā un plānveidīgi paplašina mācību procesam nepieciešamo materiāli tehnisko bāzi.
  • Iestāde nodrošina ar izglītības programmas apguvei nepieciešamo mācību un metodisko literatūru, uzskates līdzekļiem, didaktiskām spēlēm, metodiskajiem līdzekļiem pedagogu vajadzībām.
  • 5-6 gadīgo obligātajai apmācībai ir mācību grāmatu un darba burtnīcu nodrošinājums.
  • Ieinteresēts iestādes tehniskais personāls.
  • Izglītības iestāde ir aprīkota ar drošības sistēmām.
  • Pie katras telpas ir norādes.

Tālākās attīstības vajadzības:

  • Turpināt plānveidīgu izglītības programmu materiālās bāzes papildināšanu.
  • Uzlabot interneta piekļuves iespējas Pelčos.

Izglītības iestādē ir visas izglītības programmu realizācijai, mācību procesa, izglītojamo pedagogu un personāla vajadzību nodrošināšanai nepieciešamās telpas. Iestādes telpas ir atbilstošas izglītojamo skaitam un vecumam. Telpu iekārtojums ļauj realizēt pilnvērtīgu mācību procesu. Iestāde ir nodrošināta ar materiāli tehniskajiem līdzekļiem mācību procesa pilnvērtīgai nodrošināšanai.

Iestādē  ir projektors, portatīvie datori, kopētāji, katrā grupā magnetolas un zālēs mūzikas centri, elektroniskās klavieres. Pedagogiem mācību darba vajadzībām ir nodrošinātas kopēšanas iespējas. Uz divām blakus grupas telpām skolotājām ir dators ar interneta pieslēgumu, katrā grupā ir CD atskaņotājs. Pedagogi un administrācija lieto e-klases pakalpojumus. Pedagogi ir atbildīgi par viņiem nodoto materiāli tehnisko līdzekļu izmantošanu un uzglabāšanu. Saimnieciskās daļas vadītāja rūpējas par tehnisko līdzekļu savlaicīgu salabošanu.

Iestāde ir nodrošināta ar inventāru sporta nodarbību realizēšanai.

Metodiskajā kabinetā skolotājiem ir pieejama mācību un metodiskā literatūra, mācību video un audio materiāli. Daiļliteratūras, uzziņu literatūras, kā arī metodiskās literatūras klāsts, tiek regulāri atjaunots un papildināts atbilstoši līdzekļiem. Iestādes metodiķe konsultē par pieejamajiem materiāliem un to izmantošanu.

Ir nodrošināta iestādes materiāli tehnisko resursu uzglabāšanas drošība (signalizācija, ugunsdrošības sistēma, apsardze).

Iestādē ir telpa medicīnas māsai, kura atbilst procesa vajadzībām.

Iestādei ir normatīvajos aktos noteiktā kārtībā apstiprināts budžets. Vadītāja pārrauga

iestādes finanšu resursus, kuri ir pietiekami izglītības programmu realizēšanai,

ēkas uzturēšanai, tās darbības nodrošināšanai un plānveidīgai attīstībai. Iestādes vadītāja normatīvajos dokumentos noteiktajā kārtībā atskaitās par iestādes pārziņā nodoto finanšulīdzekļu izmantošanu.

Vērtējums 6. pamatjomā “iestādes materiāltehniskie resursi” – ļoti labi

 

  3.6.2. Personālresursi

Stiprās puses:

  1. Izglītības iestāde ir nodrošināta ar personālresursiem izglītības programmas realizēšanai.
  • Katrā grupā ar izglītojamiem strādā 2 pedagogi un 1 skolotāja palīgs;
  • mūzikas nodarbības vada 2 mūzikas skolotājas;
  • sporta nodrabības vada sporta skolotāja;
  • sociālos jautājumus kārto sociālais pedagogs;
  • ar 5-6 g. izglītojamiem strādā logopēds
  • ar bērniem ar speciālām vajadzībām strādā speciālais pedagogs.

Tālākās attīstības vajadzības:

  1. Pedagogiem nepārtraukti turpināt profesionālo pilnveide.
  2. Pedagogiem turpināt apgūt jaunākās tehnoloģijas un plašāk izmantot savā darbā.

Izglītības iestādē ir personāla nodrošinājums un pedagoģiskā personāla atbilstība

normatīvajām prasībām. Ir stabils, kvalificēts pedagogu kolektīvs, kas nodrošina izglītības programmas īstenošanu. Iestādē strādā 37 pedagoģiskie darbinieki, no tiem pamatdarbā 34 pedagogi. Iestādē  uz 0,5 slodzi strādā sociālais pedagogs un ar 1,5 slodzi –  2 logopēdi, 0,25 slodzi – speciālais pedagogs..

Galvenais kadru mainības iemesls ir skolotāju došanās bērna kopšanas atvaļinājumā. Pedagogi nepārtraukti paaugstina savu kvalifikāciju un strādā radoši. Iestādes vadība zina katra pedagoga darba pieredzi, profesionālo kompetenci un stiprās puses.

ESF projektā “Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” 2. kvalitātes pakāpi ieguva 15 pedagogi, bet 3. kvalitātes pakāpi – 10 pedagogi.

Tehnisko darbinieku skaits ir pietiekams iestādes saimnieciskās darbības

nodrošināšanai.

Pedagogiem tiek dota iespēja izteikt priekšlikumus sava un iestādes darba

sekmīgai uzlabošanai. Savstarpējās konsultācijās saņemtā informācija tiek izmantota

izglītojamo atbalstam. Pedagogiem ir iespēja izteikt priekšlikumus sava un iestādes darba

uzlabošanai gan individuāli, gan informatīvās apspriedēs pedagoģiskās

padomes sēdēs.

Vērtējums 6. pamatjomā “iestādes personālresursi” – ļoti labi

3.7. Pamatjoma IESTĀDES DARBA ORGANIZĀCIJA, VADĪBA UN KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA

Stiprās puses:

  • Iestādes pedagoģiskais personāls ir kvalificēts un ar atbilstošu izglītību.
  • Kontrole un pārraudzība ir demokrātiska.
  • Plānots un mērķtiecīgi organizēts mācību un audzināšanas darbs.

Tālākās attīstības vajadzības:

  • Iestādes darbības regulāra pašvērtēšana un tā publiskošana.
  • Regulāra informācijas apmaiņu par ikdienas darbu iestādē, darbinieku anketēšana.
  • Turpināt darbu pie izglītības iestādes attīstības plānošanas, ņemot vērā Kuldīgas novada prioritātes.

 3.7.1. Iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana

Iestādes  vadība plāno iestādes darba kontroli un izvērtē visus tās darbības virzienus. Darba plānā ir iekļautas kontroles tēmas un laiki. Ikdienas darba īsā vērtēšana mācību un audzināšanas darbā notiek informatīvajās skolotāju sanāksmēs un apspriedēs.

Darba kontrole un izvērtēšana, informācijas faktu uzkrāšana notiek visa mācību gada laikā atbilstoši iestādes prioritātēm, uzdevumiem, darba plānam, nekavējoties tiek reaģēts arī uz problēmām, kas rodas.

Darba pašanalīzes sagatavošanā tiek izmantoti dažādi pierādījuma avoti (dokumentācija, pedagogu pašvērtējumi). Izglītības iestādes vadība vērtēšanas procesā iegūto informāciju izmanto darba tālākai plānošanai un turpmāko uzlabojumu veikšanai, veiksmīgai izglītības iestādes darbībai un attīstībai.

Pedagogu darba pašvērtēšana ir katra mācību gada noslēgumā un tiek  izmantoti vienoti kritēriji.

Gan iestādes pedagogi, gan atbalsta personāls izvērtē savu darbu, norādot  stiprās puses, ieguvumus un turpmākās attīstības virzienus, izsaka priekšlikumus veiksmīgākai tālākai darbībai.

Vērtējums „Iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana” – labi

 

 3.7.2. Iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība

Stiprās puses:

  • Iestādē valda demokrātisks vadības stils.
  • Svarīgāko jautājumu apspriešanā un izlemšanā tiek iesaistīts viss iestādes kolektīvs.

Tālākās attīstības vajadzības:

  • Pilnveidot iestādes vadības darba formas.

Iestādē  ir Ministru kabineta noteiktā nepieciešamā obligātā dokumentācija saskaņā ar arhīva apstiprināto lietu nomenklatūru. Tā izstrādāta demokrātiski un atbilst spēkā esošo likumu un normatīvo aktu prasībām. Iestāde darbojas, balstoties uz iestādes Nolikumu un tajā noteiktajiem iekšējiem dokumentiem. Tajā ir noteikta iekšējo normatīvo aktu pieņemšanas kārtība.

Visiem iestādes darbiniekiem ir izstrādāti amatu apraksti, kuros noteikti darba pienākumi un tiesības, kurus apstiprinājusi iestādes vadītāja. Nepieciešamības gadījumā amatu apraksti tiek aktualizēti.

Notiek regulāra informācijas apmaiņa par pieņemtajiem lēmumiem un to izpildi

informatīvajās apspriedēs, sanāksmēs un pedagoģiskajās sēdēs.

Izglītības iestādes vadība sadarbojas ar pedagogiem, darbiniekiem, izglītojamo

vecākiem.

Iestādes vadība noteiktos laikos pieņem apmeklētājus, ja nepieciešams, tad tikšanās tiek organizēta apmeklētājam izdevīgākā laikā.

Būtisku jautājumu izlemšanā iestādes vadītāja konsultējas ar attiecīgajā jautājumā kompetentiem darbiniekiem, saglabājot atbildību par galīgā lēmuma pieņemšanu. Iestādes vadītāja deleģē pienākumus un pārrauga to izpildi.

Pedagogu darba slodzes sadalītas un noteiktas atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Vērtējums 7. PamatjomāIestādes vadības darbs un personāla pārvaldība” – labi

  

 3.7.3. iestādes sadarbība ar citām institūcijām

Stiprās puses:

  • Sadarbība ar pašvaldību un citām iestādēm un organizācijām.

Turpmākās attīstības vajadzības:

  • Turpināt sadarbību ar jau esošajiem sadarbības partneriem, kā arī meklēt jaunus sadarbības partnerus, iesaistoties vietējos un starptautiskos projektos.

Iestādes  sadarbība ar citām novada institūcijām vērtējama kā ļoti laba. Sadarbības institūcijas:

  • Novada Izglītības nodaļa;
  • Kuldīgas novada pašvaldība, sociālais dienests, bāriņtiesa;
  • Kuldīgas novada Pelču pagasta pārvalde;
  • Kuldīgas novada pirmsskolas iestādes;
  • Kuldīgas tūrisma un tehnoloģiju tehnikums
  • Kuldīgas novada pedagoģiski medicīniskā komisija;
  • Kuldīgas Galvenā bibliotēka;
  • Kuldīgas novada sporta skola;
  • Kuldīgas novada muzejs;
  • Vīgnera Kuldīgas mūzikas skola;
  • Kuldīgas novada bērnu un jauniešu centrs;
  • RPIVA Kuldīgas nodaļa;
  • Pelču speciālā internātpamatkola- attīstības centrs.

Savstarpējās sadarbības rezultātā iestāde saņem atbalstu attīstības plānošanai, pedagogu

profesionālajai pilnveidei. Sadarbojoties ar augstskolu, regulāri piedāvājam prakses

iespējas jaunajiem pedagogiem.

Jau vairākus gadus izglītojamie aktīvi iesaistās Kuldīgas Galvenās bibliotēkas un Pelču pagasta bibliotēkas organizētajā Bērnu žūrijā. Katru mēnesi bibliotēkā tiek apmeklēta kāda no organizētajām bibliotēkas nodarbībām.

Kuldīgas Tūrisma un tehnoloģiju tehnikums piedāvā nodarbības dažādu profesiju iepazīstināšanā.

Kuldīgas vieglatlētikas manēžā vienu reizi nedēļā notiek sporta nodarbības 5 -6.g.bērniem.

Iestādes Pelču grupas aktīvi iesaistās un atbalsta vietējos pagasta un bibliotēkas rīkotos pasākumus (konkurss „Kāpēc es mīlu Latviju”, angļu valodas nodarbības pagasta bibliotēkā, starptautiskais projekts „Lasītprieks vieno” u.c.)

Iestāde sadarbojas ar biedrību „Zaļā josta’’ gan makulatūras vākšanā, izlietoto bateriju vākšanā, gan dažādos konkursos.  Aktīvi apmeklējam Meža dienas ABC.

Piedalījāmies Maxima organizētajā akcijā Savai skolai, caur kuru tika papildināti iestādes metodiskie materiāli un mācību līdzekļi.

Iestāde sadarbojas ar citām pirmsskolas iestādēm, labprāt dalās pieredzē, katru gadu uzņem ciemiņus arī no citiem novadiem un pilsētām.

Sadarbība ar kontrolējošām iestādēm, lai nodrošinātu iestādes darbību atbilstoši visām prasībām. Iestādei  bija līgums ar darba aizsardzības kompetentu speciālistu L. Kalniņu par darba aizsardzības jomas pārraudzību. Ar 2018.gada 1.septembri kontroli par darba aizsardzības jautājumiem pārņems SIA “Media Control”.

Vērtējums 7. Pamatjomāiestādes sadarbība ar citām institūcijām” – ļoti labi

 

4. TURPMĀKĀ ATTĪSTĪBA

  • Speciālās programmas bērniem ar valodas traucējumiem un jauktiem attīstības traucējumiem īstenošana.
  • Pilnveidot pedagoģiskā personāla kompetences darbā ar izglītojamiem ar speciālām vajadzībām.
  • Turpināt analizēt mācību priekšmetu programmu apguves efektivitāti saistībā ar izglītojamo zināšanu sasniegumu dinamiku.
  • Veicināt pedagogu profesionālo izaugsmi un pilnveidot pedagogu prasmi informācijas tehnoloģiju pielietošanā mācību procesā ikdienā.
  • Pilnveidot mācību procesu, izmantojot daudzveidīgas mācību metodes un jaunākos informācijas tehnoloģiju piedāvājumus.
  • Aktivizēt pedagoģiskā un atbalsta personāla sadarbību ar vecākiem izglītojamo mācību procesa un sasniegumu uzlabošanā.
  • Turpināt darbu drošas un veselību veicinošas vides uzturēšanā un pilnveidošanā.
  • Veicinātu sadarbību ar vecākiem jautājumos par individuālu atbalstu katram izglītojamajam, kuram tas nepieciešams.
  • Turpināt labiekārtot iestādes apkārtni, rūpēties par iestādes apkārtnes regulāru uzkopšanu.
  • Papildinātu iestādes metodisko materiālu krājumu ar jaunāko daiļliteratūru un mācību materiāliem.
  • Pilnveidot vienotu sadarbības modeli starp vadību, pedagogiem un atbalsta personā
  • Katru gadu pārskatīt Attīstības plānu, izvērtēt un izdarīt atbilstošus ierakstus.

 

Vadītāja  Ruta Ziemele    _______________________                         Z.v.