Pašnovērtējuma aktualizācija

KULDĪGAS PII “ĀBELĪTE”

PAŠNOVĒRTĒJUMA AKTUALIZĀCIJA

2019.gada augusts

  • Izglītojamo skaita izmaiņas pa mācību gadiem
2017./2018 2018./2019
Kuldīgas

PII „Ābelīte”

282 281
Kuldīgas

PII „Ābelīte”

Pelču grupas

44 37
Kopā 326 318

 

3.1. Pamatjoma.  MĀCĪBU SATURS

Stiprās puses:

  • skolotāji iepazinās ar 2018.gada 21. novembrī pieņemtajiem MK noteikumiem Nr. 716 “ Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem” un pakāpeniski ieviesa mācību procesā jauno kompetenču pieeju;
  • plānojot darbu, tika ņemtas vērā izglītojamo intereses, nodrošinot mācību darba individualizāciju un diferenciāciju;
  • tika organizēta skolotāju sadarbība pa izglītojamo vecuma posmiem, plānojot mācību procesu mēnesim un audzināšanas pasākumus, atzīmējamos svētkus;
  • 1 reizi nedēļā skolotājām tika sniegts metodiskais  atbalsts gan individuāli, gan skolotāju padomes sanāksmēs;
  • administrācija un pedagogi sekoja līdzi profesionālās pilnveides kursu piedāvājumam, apmeklējot seminārus, kursus saistībā ar kompetenču izglītības ieviešanu;
  • pedagogi tematu apguvei rotaļdarbībās paredzēto vielu precīzi atspoguļoja gan e-klases žurnālā, gan rotaļdarbības ikmēneša plānojumos;
  • mācību process tiek veiksmīgi sasaistīts ar izglītojošo darbu grupu telpās, pastaigās, mācību ekskursijās (zemnieku saimniecībās, dabas takās, meža ABC pasākumos, Ventspils Jaunrades nams u.c.), nodarbības Kuldīgas novada muzejā un Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā.

Tālākās attīstības vajadzības:

  • turpināt uzlabot integrācijas procesu bērniem ar speciālajām vajadzībām, piesaistīt papildus speciālistus – psihologu, palielināt slodzi speciālajam pedagogam, izmantot Viduskurzemes pamatskolas – attīstības centra piedāvātās konsultācijas;
  • īstenot skolotāju tālākizglītību un profesionālo pilnveidi darbā ar bērniem ar uzvedības un socializācijas problēmām;
  • veidot labvēlīgu vidi, metodiskos materiālus un līdzekļus bērniem ar speciālām vajadzībām un uzvedības korekcijai;
  • iespēju robežās nodrošināt asistentu izglītojamiem, kuri apdraud savu un citu izglītojamo veselību un drošību.

Vērtējums l. pamatjomā “Mācību saturs” – ļoti labi

3.2. Pamatjoma  MĀCĪŠANA UN MĀCĪŠANĀS

Iestādes darba stiprās puses:

  • skolotājiem ir iespēja izmantot informācijas tehnoloģijas, tiek izmantotas bieži 14%, dažreiz – 56%, reti – 25%, nekad – 6% ( pēc “edurio “aptaujas rezultātiem);
  • šajā mācību gadā mācību jomas tika savstarpēji integrētas;
  • izstrādāta vienota izglītojamo zināšanu vērtēšanas kārtība;
  • pilnībā ieviests e – klases žurnāls, skolotāju individuālie žurnāli;
  • tika veicināta pedagogu sadarbība, daloties pieredzē ar kolēģiem 1 reizi mēnesī un kopā meklējot efektīvākās mācību darba formas un metodes.

Tālākās attīstības vajadzības:

  • analizēt izglītojamo individuālo izaugsmi, veidot izaugsmes dinamikas datu bāzi
  • uzlabot jaunāko tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā.
  • turpināt īstenot jauno pirmsskolas mācību programmu kompetenču pieejas mācību saturā.

3.2.1.Mācīšanas kvalitāte

Viens no galvenajiem iestādes uzdevumiem ir mācību kvalitātes nodrošināšana, kura tika panākta pedagogiem izmantojot dažādas mācību un satura apguves metodes, kuras apguva apmācībās ( PII “Cīrulītis”), pieredzes apmaiņā (Talsu PII “Sprīdītis”, Ventspils PII “Varavīksne”, Liepājas “Saulīte”, Dundagas PII “Kurzemīte”).

Pedagogi regulāri apmeklē profesionālās kompetences pilnveides kursus.

Mācību darbu pedagogi atspoguļo e –klasē. Skolotāji apkopo izstrādātos mācību procesa plānojumus mēnesim par:

  • audzināšanas pasākumi,
  • sadzīves iemaņu un saskarsmes kultūras veidošana,
  • sadarbība ar vecākiem,
  • pedagoģiskie vērojumi un situāciju analīze,
  • dalība konkursos.

Attīstošais un audzinošais darbs tiek organizēts integrētās rotaļdarbībās visas dienas garumā. Bērni iepazīst apkārtējo pasauli un iegūst pieredzi saskarsmē ar vienaudžiem un pieaugušajiem, iepazīstas ar dabas parādībām un to norises kārtību. Grupas attīstošajā vidē tiek stimulēta bērnu izziņas un mākslinieciskā darbība, respektējot bērna individualitāti un personības izaugsmes vajadzības.

Mācību darbā tiek izmantotas dažādas mācību formas: individuālais darbs, pāru un mazu grupu darbs, kā arī frontālas nodarbības. Organizācijas izvēle izriet no mācību satura, mācību un audzināšanas uzdevumu rakstura, no izglītojamo vecuma, spējām un psiholoģiskajām īpatnībām.

Metodiskā darba organizācija

Metodiskais darbs paredz:

  • individuālās un kopīgās konsultācijas,
  • pieredzes apmaiņu, atklāto nodarbību apmeklējumu,
  • pedagoģiskās padomes sēdes,
  • nodarbību un citu darba dienas momentu vērošana,
  • metodiskā kabineta papildināšanu ar metodiskiem līdzekļiem un literatūru.

2018./2019. mācību gadā tika rīkotas 3 pedagoģiskās padomes sēdes, kurās tika analizēti  un sniegti priekšlikumi par darba uzlabošanu, mācību gada galvenā uzdevuma izvirzīšana un izpilde, audzēkņu sasniegumu un izaugsmes analīze.

1 reizi mēnesī ( vai pēc vajadzības ) notika  pedagogu komandas apspriedes par aktuāliem jautājumiem ( pasākumiem, plānojuma veidlapu izstrāde u.c.)

Vērtējums 2. pamatjomā “mācīšanas kvalitāte” – ļoti labi

3.2.2.Mācīšanās kvalitāte

Stiprās puses:   

  • izglītojamie aktīvi iesaistījās un līdzdarbojās mācību procesā;
  • tika labiekārtotas un pilnveidotas grupu telpas , iekārtojot mācību centrus, brīvi pieejami mācību materiāli;
  • tika izmantotas dažādas mācīšanas un mācīšanās metodes un formas – kinētisko smilšu un jūras smilšu izmantošana, dažādu skaitāmo un taustāmo ( piem., pupiņas, milti, rīsi, u.c) materiāli, gaismas galdi, pašu gatavoto metodisko materiālu izmantošana;
  • izglītojamiem tika attīstītas pašapkalpošanās iemaņas- galda klāšana, ēdiena sadale, darba vietas sakopšana un sakārtošana u.c.

Tālākās attīstības vajadzības:

  • nostiprināt pašapkalpošanās prasmes, dodot izglītojamiem izvēles iespējas;
  • attīstīt izglītojamo izpratni par apgūstamo prasmju nepieciešamību ikdienā;
  • aktivizēt pedagoģiskā un atbalsta personāla sadarbību ar vecākiem izglītojamo mācību procesa, pašapkalpošanās iemaņu un sasniegumu uzlabošanā.

Grupu pedagogi regulāri  analizē izglītojamo kavējumus, kuri tiek atzīmēti e-klasē un grupas žurnālā. Lai novērstu izglītojamo kavējumus, pedagogi regulāri sazinās ar vecākiem, ir informēti par kavējumu iemesliem, vajadzības gadījumā piesaista sociālo pedagogu, kurš nepieciešamības gadījumos sazinās ar  Sociālo dienestu un bāriņtiesu.

Vērtējums 2. pamatjomā “mācīšanās kvalitāte” – labi

3.2.3.Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa

Iestādes pedagoģiskajā procesā bērnu sasniegumus vērtē valsts pirmsskolas izglītības  vadlīnijās noteiktajiem pirmsskolas izglītības satura apguves plānotajiem rezultātiem, kuru apguve veicina bērna fizisko, psihisko un sociālo attīstību.

Pedagogi regulāri veic ierakstus mācību e-klases žurnālos un skolotāju dienasgrāmatās.

Izglītojamo vecāki tiek regulāri informēti (individuālās sarunās ) par izglītojamo mācību sasniegumiem.

Lai pilnveidotu un uzlabotu mācību procesu tiek izmantota izglītojamo mācību sasniegumu analīze. Par mācību sasniegumu rezultātiem tiek runāts pedagoģiskās padomes sēdēs.

Kā motivējošus līdzekļus mācību procesa laikā, pedagogi izsaka uzslavas, pamudinājumus, iedrošinājumu ticēt saviem spēkiem un novērtēt savu individuālo izaugsmi, uzsverot pozitīvo un nozīmīgo bērna darbībā un sasniegumos.

Pēc nepieciešamības pedagogs sniedz individuālu palīdzību un atbalstu, uzlabojot bērnu sasniegumus un veicinot viņu pašnovērtēšanas prasmes.

Pedagoģiskajā procesā vērtēšana tiek veikta:

  • izmantojot bērnu darbus,
  • novērojot,
  • jautājot,
  • klausoties,
  • testējot.

Tālākās attīstības vajadzības:

Analizēt izglītojamo individuālo izaugsmi un plānot izaugsmes dinamiku, pielietojot summatīvo un formatīvo vērtēšanu.

Vērtējums 2. pamatjomā “vērtēšana” – labi

 

3.3. Pamatjoma IZGLĪTOJAMO SASNIEGUMI

3.3.1.Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā

Pirmsskolas pedagoģiskajā procesā bērnu sasniegumi tiek vērtēti atbilstoši vadlīnijās noteiktajiem pirmsskolas izglītības satura apguves plānotajiem rezultātiem, kuru apguve veicina bērna fizisko, psihisko un sociālo attīstību.

  • Izglītības programmas apguves laikā izglītojamo zināšanu, prasmju un attieksmju vērtējumu izsaka mutvārdos, uzsverot pozitīvo un nozīmīgo bērna darbībā un sasniegumos, bet pārejot uz nākamo izglītības pakāpi, vecākiem tiek izsniegts arī rakstiski apkopots izvērtējums, summējot bērna apgūtās zināšanas, prasmes un attieksmes. “edurio” aptaujas rezultāti par to, kā vecāki zina , kas bērnam jāzina un jāprot attiecīgajā vecumā: – ļoti labi -17%, labi -58%, vidēji – 21% , vāji – 3%).

Tālākās attīstības vajadzības:

  • Informēt 1 reizi ceturksnī vecākus par mācību sasniegumiem visos vecuma posmos , jo  “edurio” aptaujas rezultāti  liecina par to, ka vecāku vēlme saņemt informāciju ir:  reizi nedēļā vai biežāk  – 48%,  l- 3 reizes mēnesī -29%, 1-5  x pusgadā – 13% , 1x gadā  – 10%).

Vērtējums 3. pamatjomā “izglītojamo sasniegumi” – labi

 

3.4 Pamatjoma ATBALSTS  IZGLĪTOJAMAJIEM

3.4.1. Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts

Sadarbībā ar sociālo pedagogu ir apzinātas izglītojamo psiholoģiskās un sociālpedagoģiskās vajadzības, kuras pedagogi ņem vērā ikdienas darbā. Iestāde sniedz vai organizē palīdzību izglītojamajiem, kuriem nepieciešams emocionāls vai psiholoģisks atbalsts.

Iestādes pedagogi sniedz vispusīgu atbalstu izglītojamo izaugsmei: pieejams logopēds un sociālais pedagogs. Pēc nepieciešamības vecākiem tiek sniegtas  rekomendācijas citu speciālistu konsultācijām. Nepieciešamības gadījumā iestāde sadarbojas ar pilsētas un pagastu sociālajiem dienestiem un bāriņtiesu.

Iestādē izglītojamajiem ir nodrošināts ēdināšanas pakalpojums trīs reizes dienā, 5-6 gadīgajiem bērniem ir brīvpusdienas.

Iestādes telpas ir estētiski noformētas, apkārtne  sakopta un rotaļām droša, par ko ikdienā ir atbildīgi grupu skolotāji un skolotāju palīgi, kuri savlaicīgi informē iestādes vadību.

Vērtējums 4. pamatjomā “atbalsts izglītojamajiem” – ļoti labi

3.4.2. Atbalsts personības veidošanā

Izglītojamo vispusīgas personības attīstīšanai tiek izstrādātas un realizētas interešu izglītības programmas – latviešu tautas dejas, modernās sarīkojuma dejas, angļu valoda, ritmika, koriģējošā vingrošana

Iestādes  izglītības programmā ir dažādas sociālās, pilsoniskās piederības, veselīgā dzīves veida veicināšanas izglītības tēmas. Grupu skolotāju tematiskajos plānos paredzētās tematikas:

  • veselīgs dzīves veids;
  • tikumiskās vērtības un īpašības;
  • uzvedība un saskarsmes kultūra;
  • latviešu gadskārtu svētku svinēšana;
  • valsts svētku atzīmēšana (18.novembris)

Katrs audzināšanas pasākums tiek izvērtēts un analizēts, kas izdevās , ko nepieciešams mainīt un uzlabot turpmākajā darbībā.

Ikdienas darbā tiek pilnveidotas gribas īpašības, veidotas bērnu tikumiskās jūtas, nodrošināta pozitīvi emocionālā attīstība, atsaucīga attieksme pret līdzcilvēkiem, veidojot priekšstatus par draudzību, taisnīgumu un godīgumu. Tiek veicināta darbaudzināšana –dežurantu pienākumu veikšana, savas darba vietas sakārtošana.

Vērtējums 4. pamatjomā “atbalsts personības veidošanā” – labi

     3.4.4. Atbalsts mācību darba diferenciācijā

Pedagogi, plānojot mācību darbu, balstās uz  izglītojamo  spējām un vajadzībām, piemērojot individuālo darbu, izstrādājot individuālo plānu.

Individuālo pārrunu laikā vecākiem tiek sniegti ieteikumi, kā palīdzēt saviem bērniem mācīšanās procesā.

Izglītības iestādē ir apzināti izglītojamie, kuriem ir grūtības mācībās. Mācību procesā tiek ievērotas audzēkņu mācīšanās īpatnības, izmantotas atbilstošas metodes un diferencēti uzdevumi. Pedagogi, plānojot ikdienas mācību darbu, paredz iespējas izmantot atbalsta personālu – sociālo pedagogu, logopēdu.

Ar izglītojamiem, kuriem ir jauktas attīstības traucējumi un valodas attīstības traucējumi, papildus strādā 1-2 reizes nedēļā speciālais pedagogs. Nepieciešamības gadījumos tiek ieteikts vecākiem apmeklēt papildus nodarbības Viduskurzemes pamatskolas – attīstības centrā ( māla terapija, smilšu terapija, Montesori nodarbības).

Stiprās puses:

  • interešu izglītības daudzveidīgs piedāvājums;
  • sociālā pedagoga, speciālā pedagoga un logopēdu darbība.

Tālākās attīstības vajadzības:

  • psihologa nepieciešamība, lai ir iespēja sniegt psiholoģisko atbalstu ģimenei bērna veselības problēmu un psiholoģisko problēmu gadījumos;
  • pedagoģiskajam personālam apzināties savas vajadzības tālākizglītībā un apmeklēt nepieciešamos kursus – aktuāli par uzvedības problēmu risināšanu un korekciju;
  • veicināt pedagogu sadarbību, daloties pieredzē ar kolēģiem un kopā meklējot efektīvākās mācību darba formas un metodes.

Vērtējums 4. pamatjomā “atbalsts mācību darba diferenciācijā” – labi

  3.4.5. Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām

Ar 2017.gada septembri iestādē tiek realizētas speciālās pirmsskolas izglītības  programmas izglītojamiem ar valodas attīstības traucējumiem un jauktiem attīstības traucējumiem.  Ar izglītojamiem strādā logopēds un speciālais pedagogs pēc individuāla  nodarbību grafika. Atbalsta personāls kopā ar grupu skolotājiem izstrādā  katram izglītojamam individuālo izglītības plānu.

Ikdienas rotaļdarbībās skolotāji uzdevumus pielāgo viņu spējām un attīstības veicināšanai. Logopēds un speciālais pedagogs sniedz konsultācijas vecākiem, kā papildus strādāt ar bērniem mājās.

Stiprās puses:

  • Logopēda darbs ar izglītojamiem, kuriem ir valodas attīstības traucējumi – jūtami uzlabojumi valodas attīstībā;
  • Atbalsta personāla sadarbība ar grupu skolotājiem (1x nedēļā).

Tālākās attīstības vajadzības:

  • turpināt uzlabot vecāku ieinteresētību un izpratni darbā ar izglītojamiem, kuriem ir jaukti attīstības traucējumi un uzvedības traucējumi, sniegt atbalstu ar izglītojošiem un informatīviem materiāliem;
  • palielināt speciāla pedagoga likmi ( no 0,3 slodzes uz 0,5 slodzi);
  • turpināt sadarbību ar Viduskurzemes pamatskolas – attīstības centra speciālistiem.

Vērtējums 4.pamatjoma’”Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām” – labi

   3.4.6. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Veicot “edurio” aptauju vecākiem secinājām, ka;

  • skolotāji palīdz risināt mācību programmas apguves problēmas – vienmēr – 41%, bieži – 24%, reizēm -7%, kopumā pozitīvās atbildes – 85% no aptaujātajiem;
  • grupas skolotāji ikdienā ņem vērā vecāku sniegto informāciju par bērnu – kopumā 93% pozitīvas atbildes;
  • tiek ņemti vērā vecāku iebildumi vai ierosinājumi no skolotāju vai vadības puses ar pozitīvu rezultātu – pozitīvas atbildes ir 75%.

Vairākās grupās notika aktīva sadarbība ar vecākiem grupas labiekārtošanā – izgatavots dabas galds “Skudriņu” grupā,  leļļu virtuvīte un grāmatu kaste “Krātuvīte” “Sienāzīšu “grupā, “Rotaļu centrs – galds” grupā “Tārpiņš”, u.c.

Ļoti aktīvi darbojās  Iestādes vecāku padome – tika sekmīgi  startēts  projektā “Darīsim paši” un gūts apstiprinājums.

Vecāku iesaistīšanās radošajās darbnīcās – rotājumu gatavošana Ziemassvētkiem, piparkūku cepšana u.c.

Stiprās puses:

  • vecāku iesaistīšanās iestādes pasākumos;
  • Iestādes vecāku padome
  • Individuālā sadarbība ar vecākiem.

Tālākās attīstības vajadzības:

  • turpināt pilnveidot vecāku iesaistīšanos izglītojamo mācību sasniegumu izaugsmes procesā;
  • strādāt pie Iestādes vecāku padomes darbības popularizēšanas;
  • vecāku izglītošana – speciālistu lekcijas.

Vērtējums 4. pamatjomā “sadarbība ar ģimeni” – ļoti labi

3.4.7. Izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība)

Izvērtējot  “edurio” aptaujas  rezultātus, cik droši vecāki jūtas atstājot bērnus Iestādē, atbildes ir; ļoti droši -51%, diezgan droši – 43%, ne droši, ne nedroši – 5%, pozitīvās atbildes – 94%.

Bērni regulāri – 1-3 x mēnesī vai pēc nepieciešamības tiek informēti par drošību gan uz ielas, gan masu pasākumos, rotaļu laukumos. Tas tiek fiksēts pierakstos- instruktāžas lapās.

Vērtējums 4. pamatjomā “izglītojamo drošība” – labi

 

3.5. Pamatjoma IESTĀDES VIDE

3.5.1. Mikroklimats

Stiprās puses:

  • Estētiski veidota un noformēta iestādes vide;
  • Izglītojamo un darbinieku atbildīga attieksme pret iestādes vidi;
  • Kopīgi  pasākumi – jubileju un svētku  svinēšana, ekskursijas, teātra apmeklējums.

Tālākās attīstības vajadzības:.

  • veicināt piederības apziņu, lepnumu un lojalitāti pret iestādi izglītojamajos, vecākos un darbiniekos;
  • organizācijas kultūras pilnveidošana un uzlabošana- attieksme pret konkrētām pārmaiņām.

Vērtējums 5. pamatjomā “iestādes mikroklimats” – labi

 3.5.2. Fiziskā vide

Stiprās puses:

  • mūsdienīgs vides iekārtojums un tehnoloģiju aprīkojums;
  • telpu un apkārtnes estētiskais noformējums, tīrība, kārtība;.
  • izglītības iestāde ir aprīkota ar drošības sistēmām;
  • iestādei ir aprīkoti 4 sertificēti spēļu laukumi, sporta laukums, kur izglītojamie var pavadīt brīvo laiku;
  • teritorija ir labiekārtota, apzaļumota un droša izglītojamiem.

Apkopojot “edurio” vecāku aptaujas rezultātus par to, vai apmierina iestādes telpas , iekārtojums, tīrība un kārtība:

apmierina – 73%

drīzāk apmierina -22%

neapmierina – 1%.

Pozitīvās atbildes – 96%.

Tālākās attīstības vajadzības:

  • turpināt remontdarbus Pelču 1.grupas telpās;
  • sakārtot Ugunsdrošības signalizāciju Pelču grupās;
  • Turpināt labiekārtot un pilnveidot sporta laukumu un rotaļlaukumus.

Vērtējums 5. pamatjomā “fiziskā vide” –ļoti labi

 

3.6. Pamatjoma  IESTĀDES RESURSI

3.6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi

Stiprās puses:

  • iestādei ir izglītības programmu īstenošanai nepieciešamās telpas, kuru iekārtojums un platība atbilst izglītojamo skaitam;
  • iestāde uztur kārtībā un plānveidīgi paplašina mācību procesam nepieciešamo materiāli tehnisko bāzi;
  • iestāde nodrošina ar izglītības programmas apguvei nepieciešamo mācību un metodisko literatūru, uzskates līdzekļiem, didaktiskām spēlēm, metodiskajiem līdzekļiem pedagogu vajadzībām;
  • 5-6 gadīgo obligātajai apmācībai ir mācību grāmatu un darba burtnīcu nodrošinājums;
  • ieinteresēts iestādes tehniskais personāls;
  • izglītības iestāde ir aprīkota ar drošības sistēmām..

Tālākās attīstības vajadzības:

  • turpināt plānveidīgu izglītības programmu materiālās bāzes papildināšanu.
  • iespēju robežās nodrošināt skolotājas ar informācijas tehnoloģijām( papildus datori, planšetes);
  • uzlabot interneta piekļuves iespējas Pelčos;
  • papildināt mācību resursus atbilstoši jaunās programmas prasībām.

Izglītības iestādē ir visas izglītības programmu realizācijai, mācību procesa, izglītojamo pedagogu un personāla vajadzību nodrošināšanai nepieciešamās telpas. Iestādes telpas ir atbilstošas izglītojamo skaitam un vecumam. Telpu iekārtojums ļauj realizēt pilnvērtīgu mācību procesu. Iestāde ir nodrošināta ar materiāli tehniskajiem līdzekļiem mācību procesa pilnvērtīgai nodrošināšanai.

Iestādē  ir projektors, portatīvie datori, kopētāji, katrā grupā magnetolas un zālēs mūzikas centri, elektroniskās klavieres. Pedagogiem mācību darba vajadzībām ir nodrošinātas kopēšanas iespējas. Uz divām blakus grupas telpām skolotājām ir dators ar interneta pieslēgumu, katrā grupā ir CD atskaņotājs. Pedagogi un administrācija lieto e-klases pakalpojumus. Pedagogi ir atbildīgi par viņiem nodoto materiāli tehnisko līdzekļu izmantošanu un uzglabāšanu. Saimnieciskās daļas vadītāja rūpējas par tehnisko līdzekļu savlaicīgu salabošanu.

Iestāde ir nodrošināta ar inventāru sporta nodarbību realizēšanai.

Metodiskajā kabinetā skolotājiem ir pieejama mācību un metodiskā literatūra, mācību video un audio materiāli. Daiļliteratūras, uzziņu literatūras, kā arī metodiskās literatūras klāsts, tiek regulāri atjaunots un papildināts atbilstoši līdzekļiem. Iestādes metodiķe konsultē par pieejamajiem materiāliem un to izmantošanu.

Ir nodrošināta iestādes materiāli tehnisko resursu uzglabāšanas drošība (signalizācija, ugunsdrošības sistēma, apsardze).

Iestādē ir telpa medicīnas māsai, kura atbilst procesa vajadzībām.

Iestādei ir normatīvajos aktos noteiktā kārtībā apstiprināts budžets. Vadītāja pārrauga iestādes finanšu resursus, kuri ir pietiekami izglītības programmu realizēšanai, ēkas uzturēšanai, tās darbības nodrošināšanai un plānveidīgai attīstībai. Iestādes vadītāja normatīvajos dokumentos noteiktajā kārtībā atskaitās par iestādes pārziņā nodoto finanšu   līdzekļu izmantošanu.

Pēc  “edurio” skolotāju aptaujas rezultātiem  secinām, ka skolotājiem ir nepieciešami papildus resursi mācību procesa nodrošināšanai:

Ļoti labi  – 6%

Labi         – 47%

Vidēji       – 39%

Vāji          –  8%.

Pozitīvas atbildes tikai – 53% , tas nozīmē, ka šajā jomā jāveic uzlabojumi.

  • Vērtējums 6. pamatjomā “iestādes materiāltehniskie resursi” – labi

 

3.7. Pamatjoma IESTĀDES DARBA ORGANIZĀCIJA, VADĪBA UN KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA

Stiprās puses:

  • iestādes pedagoģiskais personāls ir kvalificēts un ar atbilstošu profesionālo izglītību;
  • kontrole un pārraudzība ir demokrātiska;
  • plānots un mērķtiecīgi organizēts mācību un audzināšanas darbs.

Tālākās attīstības vajadzības:

  • iestādes darbības regulāra pašvērtēšana un tā publiskošana;
  • uzlabot informācijas apmaiņu par ikdienas darbu iestādē, darbinieku anketēšana;
  • izvirzīt iestādes vērtības, kuras vēlamies iedibināt savā iestādē;
  • turpināt darbu pie izglītības iestādes attīstības plānošanas, ņemot vērā Kuldīgas novada prioritātes.

 3.7.1. Iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana

Iestādes  vadība plāno iestādes darba kontroli un izvērtē visus tās darbības virzienus. Izstrādāta  kontroles sistēma – pedagoģiskā procesa pārbaudes grafiks, kurš tiek pildīts katru mēnesi. Izanalizējot datus, tiek izvērtēts, kāds atbalsts vajadzīgs pedagogam – individuāla konsultācija, kursi, atbalsta personāla palīdzība.

Pedagoģiskā darba pašnovērtēšanai tika izstrādāti jauni kritēriji, pēc kuriem skolotāji mācību gada nobeigumā izvērtēja savu pedagoģisko darbu un izteica savus priekšlikumus iestādes darba attīstībai nākošajam mācību gadam.

Izvērtējot skolotāju priekšlikumus, tiek plānotas prioritātes nākošam mācību gadam – mācību resursu papildināšana atbilstoši jaunajai mācību programmai.

Vērtējums „Iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana” – ļoti  labi

 3.7.2. Iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība

Apkopojot “edurio” aptaujas rezultātus, secinām,ka

Stiprās puses ir:

  • darbiniekus apmierina gan informācijas aprite, gan veids kādā tā tiek saņemta– 86% pozitīvas atbildes,
  • darbinieki jūtas līdzatbildīgi par iestādes darba kvalitāti – 100% skolotāji;
  • Svarīgāko jautājumu apspriešanā un izlemšanā tiek iesaistīts viss iestādes kolektīvs.

Tālākās attīstības vajadzības:

  • pilnveidot iestādes vadības darba formas, jo tikai 44 % skolotājām ir pozitīvs viedoklis par vadības redzējumu par iestādes attīstību;
  • uzlabot komunikāciju ( biežāk tikties ar vecākiem sapulcēs, individuālās sarunās, speciālistu pieaicināšanu sapulcēs) ar izglītojamo vecākiem, jo vecāku viedoklis par vadības redzējumu par attīstību ir zems – 47% pozitīvas atbildes ( slikti zina – 15% no aptaujātajiem).

Vērtējums 7. PamatjomāIestādes vadības darbs un personāla pārvaldība” – labi

    3.7.3. iestādes sadarbība ar citām institūcijām

Stiprās puses:

  • Sadarbība ar pašvaldību un citām iestādēm un organizācijām.

Turpmākās attīstības vajadzības:

  • Turpināt sadarbību ar jau esošajiem sadarbības partneriem, kā arī meklēt jaunus sadarbības partnerus, iesaistoties vietējos un starptautiskos projektos.

Iestādes  sadarbība ar citām novada institūcijām vērtējama kā ļoti laba. Sadarbības institūcijas:

  • Novada Izglītības nodaļa;
  • Kuldīgas novada pašvaldība, sociālais dienests, bāriņtiesa;
  • Kuldīgas novada Pelču pagasta pārvalde;
  • Kuldīgas novada pirmsskolas iestādes;
  • Kuldīgas tūrisma un tehnoloģiju tehnikums
  • Kuldīgas novada pedagoģiski medicīniskā komisija;
  • Kuldīgas Galvenā bibliotēka;
  • Kuldīgas novada sporta skola;
  • Kuldīgas novada muzejs;
  • Vīgnera Kuldīgas mūzikas skola;
  • Kuldīgas novada bērnu un jauniešu centrs;
  • LU Kuldīgas nodaļa;
  • Viduskurzemes pamatskola- attīstības centrs.

Vērtējums 7. Pamatjomāiestādes sadarbība ar citām institūcijām” – ļoti labi

  1. TURPMĀKĀ ATTĪSTĪBA
  • Turpināt speciālās programmas bērniem ar valodas traucējumiem un jauktiem attīstības traucējumiem īstenošanu.
  • Pilnveidot pedagoģiskā personāla kompetences darbā ar izglītojamiem ar speciālām vajadzībām – kursi, speciālistu piesaiste, konsultācijas Viduskurzemes pamatskolā-attīstības centrā.
  • Izstrādāt izglītojamo vērtēšanas noteikumus.
  • Izstrādāt paaugstinātas algas likmes kritērijus, pamatojoties uz MK noteikumu “Pedagogu darba samaksas noteikumi” 10., 25.punktu.
  • Veicināt pedagogu profesionālo izaugsmi un pilnveidot pedagogu prasmi informācijas tehnoloģiju pielietošanā mācību procesā ikdienā.
  • Uzlabot informācijas apriti starp pedagogu un vecāku par izglītojamo sasniegumiem ( 1x ceturksnī rakstiski).
  • Veicinātu sadarbību ar vecākiem jautājumos par individuālu atbalstu katram izglītojamajam, kuram tas nepieciešams.
  • Uzlabot komunikāciju starp vadību un darbiniekiem, izglītojamo vecākiem.
  • Turpināt labiekārtot iestādes apkārtni, rūpēties par iestādes apkārtnes regulāru uzkopšanu – iekārtot “Zaļo klasi”, “Riču raču” u.c.
  • Pilnveidot vienotu sadarbības modeli starp vadību, pedagogiem un atbalsta personā

Vadītāja  Ruta Ziemele    _______________________                         Z.v.